Nav aiz kalniem LEL individuālais čempionāts. Jau gadus sešus tas norisinās šādi: priekšsacīkstēs decembrī tiek noskaidroti 12 (teorētiski 16) sekmīgākie, kuri janvārī izslēgšanas sacensībās noskaidro galīgo vietu sadalījumu. Sistēma nav slikta, tomēr tai ir vairāki būtiski trūkumi. Kādi ir šie trūkumi?
Pirmkārt, „mazuma” piegarša. 4 no 8 dalībniekiem, kuri sacenšas pirmajā kārtā jau pēc īsas 8 vai 10 jautājumu (cik nu galvenais tiesnesis atvēlējis) distances jādodas skatītāju rindās. Pie tam, ja viena dalībnieka pārsvars ir liels, tad visi paredzētie jautājumi netiek izspēlēti.
Otrkārt, dalībnieki sacenšas ar konkrētiem pretiniekiem, kas turnīra „režģī” trāpās pretī. Skatītājiem tas ir interesanti, bet sacensību objektivitāti tas nevairo. Var gadīties, ka pretinieks ir tā saucamais „neērtais” vai arī objektīvi daudz spēcīgāks, nekā viņa iegūtā vieta priekšsacīkstēs.
Treškārt, finālā iekļūst tikai 12 dalībnieki. Vairāk neļauj laika trūkums; sacensības pārāk ieilgst (tas ir pārbaudīts pirmajos individuālajos čempionātos).
Ceturtkārt, lielais jautājumu skaits, kas jāsagatavo uz finālu. Galvenajam tiesnesim tā ir liela slodze. Zinu to pēc savas pieredzes. Piemēram, uz iepriekšējā čempionāta finālu biju sagatavojis 120 jautājumus, pareizāk sakot, tēmas (viena tēma sastāvēja no 2 jautājumiem). Tas viss vēl attiecīgi datorā jānoformē, tāpēc liela slodze bija arī „datortehniķim” Dainim. Lielais darba apjoms un sagatavoto jautājumu skaits disonē ar pirmajā argumentā minēto „mazuma” piegaršu.
Iepriekšminētie līdzšinējās individuālā čempionāta formulas trūkumi rosina mani piedāvāt jaunu formulu čempionāta finālam. Īsumā tā ir šāda.
Finālturnīrā iekļūst 16 dalībnieki. Finālsacensības notiek 4 kārtās (etapos). Pirmajā kārtā sacenšas priekšsacīkšu 9.-16. vietu ieguvēji. 8 dalībnieki atbild uz 16 jautājumiem (tēmām; tēma sastāv no viena jautājuma). Jautājumu (tēmu) nosaukumi tiek demonstrēti uz ekrāna. Katrs dalībnieks pēc kārtas izvēlas jautājuma (tēmas) nosaukumu. To viņš var darīt divas reizes, jo 16:8=2. Pēc jautājuma (tēmas) izvēles, tas tiek parādīts uz ekrāna un arī nolasīts. Visi 8 dalībnieki pēc zināma apdomas laika sniedz rakstiskas atbildes uz doto jautājumu. Pēc tam rakstiskās atbildes tiek savāktas un punktu izteiksmē novērtētas. Tā tas notiek 16 reizes. Četri labākie dalībnieki iekļūst nākamajā kārtā, pārējiem četriem sacensības ir beigušās. Vienāda punktu skaita gadījumā augstāku vietu ieņem dalībnieki, kuri uzrādījuši labāku rezultātu priekšsacīkstēs.
Otrajā kārtā arī sacenšas 8 dalībnieki: pirmās kārtas labākais četrinieks un priekšsacīkšu 5.-8. vietas ieguvēji. Izspēles kārtība ir tāda pati, kā pirmajā kārtā. Četri labākie iekļūst trešajā kārtā.
Trešajā kārtā sacenšas otrās kārtas labākais četrinieks un priekšsacīkšu 1.-4. vietas ieguvēji. Izspēles kārtība ir tāda pati, kā pirmajās divās kārtās. Divi labākie trešās kārtas dalībnieki iekļūst ceturtajā kārtā jeb superfinālā.
Superfinālā sacenšas divi dalībnieki. Jautājumu (tēmu) skaits var būt dažāds. Domāju, ka pietiek ar 12, taču var arī 16. Vienāda punktu skaita gadījumā superfinālā, manuprāt, nevajadzētu ņemt vērā priekšsacīkšu rezultātus, vajadzētu izspēlēt papildjautājumus.
Varianti un piebildes.
1) Iegūtās vietas un punktu skaits pirmajās trīs kārtās nedod nekādas priekšrocības tālākajā spēlē, svarīgi ir iekļūt pirmajā četriniekā.

2) Kārtā izspēlējamo 16 jautājumu (tēmu) vietā var dot 18. Tad divi jautājumi no katras kārtas paliek rezervē finālam; tas arī ļauj atmest šķietami netīkamas tēmas.
3) Var izskatīt variantu ar 12 dalībniekiem finālturnīrā. Tādā gadījumā notiek tikai 3 kārtas (viena no tām – superfināls). Tas ļautu aizvadīt finālturnīru paātrinātā tempā ar mazu jautājumu (tēmu) skaitu. Cits jautājums – vai mums tas ir vajadzīgs?
4) Cīņa par 3. vietu pēc jaunās formulas ir lieka.
Piedāvātā formula likvidētu līdzšinējās individuālā čempionāta fināla izspēles kārtības augstāk minētos trūkumus. Tā paaugstinātu objektivitāti, likvidētu „mazuma piegaršu”, dalībnieki varētu „kārtīgi izvicoties”. Iespējamie trūkumi? Tādi noteikti ir. Viens no tiem ir tas, ka tiesnešiem būtu grūtāk: divu cilvēku vietā jāvada astoņus. Te jāpadomā par dažādām niansēm un sīkumiem, piemēram, katram dalībniekam savas krāsas papīrs, hronometrāža, atbilžu savākšana. Iespējams, būs jāpalielina tiesnešu skaitu u.c.
Tomēr, domāju, iespējamie ieguvumi atsvers iespējamās grūtības.
Ko Jūs teiktu par to?

P.S. Protams, ieviest vai neieviest jauno individuālā čempionāta fināla formulu ir LEL galvenā tiesneša prerogatīva.